Kā var atpazīt zobu samazinājumu?

ievads

Sākotnējā zobu samazinājuma stadija bieži attīstās bez simptomiem, tāpēc attiecīgā persona to parasti nepamana. Pacients apmeklē zobārstu tikai tad, kad rodas pirmās sāpes. Tomēr šajā gadījumā zobs parasti tiek neatgriezeniski bojāts.

Kopumā kariozo bojājumu ir grūti vizuāli pamanīt, jo tas var ļoti atšķirties pēc krāsas, formas un lieluma. Kariess var būt dzeltenīgs, gaiši brūngans vai melns, un slimības sākuma punkts var būt tik mazs, ka to gandrīz nevar redzēt ar neapbruņotu aci.
Zobārstam viens no vissvarīgākajiem zobu samazinājuma klātbūtnes kritērijiem ir mīkstinātā, sēne izskatīgā cietā zoba viela, kas ievērojami atšķiras no veselīgā cietā zoba emaljas.

Tas varētu jūs interesēt arī: Zobu samazinājuma simptomi

Veicot kariozas izmaiņas pildījumā, vainagā vai starpzobu telpā, attiecīgajai personai nav iespējams tās pats atpazīt. Zobārstam arī nepieciešami tādi palīglīdzekļi kā, piemēram zonde vai rentgenstari.
Tāpēc jebkurā gadījumā ir jēga pēc iespējas ātrāk apmeklēt ārstējošo zobārstu, ja notiek zobu krāsas izmaiņas vai sāpes, lai diagnosticētu un ārstētu kariesu vai izslēgtu slimību.

Jums varētu būt interesē arī šī tēma: Molāru priekšzobu hipomineralizācija

Vai jūs varat mājās pamanīt zobu samazinājumu?

Dažādu izmēru un krāsu dažādības dēļ, ko var uzņemt kariesa bojājums, nespeciālistam ir grūti to atpazīt, tāpēc kaut ko bieži pamana tikai tad, ja ir sāpes. Pats pacients aktīvi un regulāri jāmeklē mutē, mazgājot zobus, lai pēc iespējas ātrāk pamanītu izmaiņas.

Tomēr to var sasniegt tikai ierobežotā mērā, jo apgaismojums parasti nav labs un siekalu plūsmas dēļ zobi vienmēr ir mitri. Zobārsts vienmēr novērtē zobus bez siekalām un sausā stāvoklī, lai identificētu zobu krāsas un struktūras izmaiņas.

Turklāt krāsas maiņa nenozīmē zobu samazinājumu. Melnas krāsas izmaiņas, it īpaši plaisu dziļumā, ir neaktīvākās kariesa formas, kuras var ārstēt tikai ar regulāru fluorēšanu un kurām nav tendences izplatīties.
Ēdot ogas vai dzerot tēju, kafiju un kolas vai sarkanvīnu, ātri var parādīties krāsas maiņa, ko var sajaukt ar zobu samazinājumu. Ja šī krāsas maiņa ietekmē daudzus vai pat visus zobus, parasti var pieņemt, ka tas nav kariess.

Tomēr, lai pacients būtu pārliecināts, ja ir aizdomas par diagnozi, viņam jākonsultējas ar zobārstu, kurš to var apstiprināt vai padarīt par nederīgu. Tāpēc ir saprātīgi un ieteicami veikt regulāras pārbaudes vienu vai divas reizes gadā.

Kā jūs varat uzzināt kariesu piena zobā?

Kariess lapu koku zobārstniecībā var izplatīties daudz ātrāk nekā ar pastāvīgajiem zobiem lapu koku zobu strukturālo atšķirību dēļ. Atšķaidīts un mīkstāks emaljas slānis un samazināts minerālu saturs padara piena zobu lielāku noslieci uz zobu samazinājumu.

Šīs slimības agrīnajā stadijā emaljas augšējā slānī ir redzami balti līdz dzeltenīgi, bieži vien punciāli iegriezumi. Zobs skartajā zonā kļūst raupjš. Tā kā vecāki bieži nespēj atpazīt šos agrīnos kariesa posmus, bērni pie zobārsta parasti nonāk pārāk vēlu, un ļoti progresējoši kariesa bojājumi attīstās ātri (kā Māsu pudeles sindroms).

Pastāvīgi dzerot saldinātos šķidrumus caur barošanas pudeli, priekšējie zobi ir tik ļoti bojāti kariesā, ka paliek tikai melni zobu stublāji, kas ir jāizvelk. Zobu ārstēšana maziem bērniem parasti rada lielu stresu, tāpēc ir īpaši apmācīti bērnu zobārsti. To mērķis ir izmantot alternatīvas apdullināšanas metodes, piemēram, Smejies ar gāzi, lai bērnam saudzētu ilgstošu un sāpīgu ārstēšanu, lai neattīstītos zobu fobija.

Parasti vecākiem regulāri jāmeklē bērna mutes dobums un jāpārbauda viņu mutes dobuma higiēna, lai pēc iespējas ātrāk identificētu izmaiņas, lai kariess tiktu pamanīts ne tikai attīstītā stāvoklī.

Lasīt arī sadaļā: Zobu samazinājums bērniem - vai jūs uztrauc?

Rentgenā atklājiet zobu samazinājumu

Kariesu var diagnosticēt rentgena pārbaudē. Audu tipu dažādie blīvumi un biezumi ietekmē rentgenstaru absorbcijas spēju. Emalja ir blīvāka nekā dentīns un rentgena attēlā tā ir baltāka. Ja zobam tagad ir kariozs bojājums, tas šajā brīdī maina cietā zoba vielas blīvumu, kas padara to rentgenstaru attēlā atšķirīgu nekā pārējais zobs.

Tā kā kariess sadalās zoba struktūrā, rentgenstaru plēvē bojājumi parādās tumši vai pilnīgi melni. Blīvums šajā brīdī ir zemāks nekā iepriekš. Tas ir labs veids, kā novērtēt, cik dziļa un liela ir zobu samazinājuma pakāpe un kā to var ārstēt.

Kā jūs varat diagnosticēt zobu samazinājumu zem pildījuma?

Kariesu zem pildījuma nevar noteikt tikai ar pārbaudes palīdzību. Vienīgais veids, kā noteikt tā saucamo sekundāro kariesu, ir rentgena diagnostika. Vairumā gadījumu, lai identificētu kariesu starp zobiem, tiek izmantota sakodiena diagnostika.

Cietušajiem gandrīz nav iespējams uztvert zobu samazinājumu zem pildījuma. Tas kļūst pamanāms tikai tad, ja pildījums atslābst kariesa dēļ atslābjušās saites dēļ vai pat pilnībā atdalās un nokrīt.

Ja zem pildījuma ir kariesa, līmes slānis, ar kuru tiek piestiprināts pildījums, progresējot, atslābst. Tā rezultātā pildījums vairs nav stingri savienots ar zoba daļu. Ja pildījums ir izkritis, defekts ir redzams un pacients var redzēt kariesu. Platība zem pildījuma parasti ir dzeltenā, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā un var būt sāpīga un / vai jutīga pret aukstumu.
Šajā gadījumā vislabāk ir nekavējoties norunāt tikšanos ar zobārstu, lai ārstētu defektu un pēc iespējas ātrāk noņemtu kariesu.

Skatīt arī zem: Pildījums izkrita - ko darīt?

Kā var atpazīt zobu samazinājumu zem vainaga?

Vairumā gadījumu zobu samazinājums nav redzams zem vainaga, jo vainags aptver visu zobu.
Lielākoties arī kariesu nevar noteikt rentgena attēlā, jo vainaga materiāls gandrīz pilnībā absorbē rentgenstarus, un tāpēc nekas no vainaga iekšpuses netiek atspoguļots rentgena filmā.
Tikai tad, kad kariess sasniegs daļu zem vainaga, tas būs redzams rentgenstaru plēvē.
Zobārstam defekts zem vainaga ir pamanāms tikai tad, kad tas atslāņojas vai vainaga malas vairs nav cieši noslēgtas. Pieskaroties zondei, ir iespējams nokļūt zem vainaga robežas, kas nav atļauts notikt ar pietiekamu padevi.

Pēc tam terapeitiski jānoņem vainags, lai apstrādātu zobu samazinājumu zem vainaga. Zobu samazinājums var būt tik dziļš, ka zobu var izglābt tikai sakņu kanāla ārstēšana. Šajā gadījumā pēc sakņu piepildīšanas jāveic arī uzkrāšanās pēc tam, lai stabilizētu novājinātu zobu. Pēc apstrādes ir jāveido jauns vainags.

Kariesa diagnoze starpnozaru telpās

Starpzobu telpa ir nosliece uz kariesa attīstību, jo to ir grūti tīrīt, un pārtikas atliekas bieži tiek aizmirstas. Galvenais iemesls šai mānīgajai, jo tā paliek nepamanīta, zobu samazinājuma forma ir nepietiekama zobu diega vai starpzobu suku lietošana.

Īpaši aizmugurējā reģionā to gandrīz nav iespējams redzēt, tāpēc arī zobārsts parasti neko neredz. Šī iemesla dēļ ir speciāli rentgena attēli, tā sauktie sakodšanas attēli, kuros redzama tikai zobu vainaga daļa un atstarpes starp zobiem. Citi rentgena stari, piem OPG vai viena zoba plēves nav piemērotas kariesa diagnosticēšanai starp zobiem, jo ​​tās rada kropļojumus un pārklājumus.

Novērtējot sakoduma attēlu, bieži var novērot, ka diviem blakus esošiem zobiem ir kariesa bojājums, kas dala atstarpi starp zobiem. Tas nozīmē, ka divi zobi ir kariozs, un tāpēc terapijai ir nepieciešami divi pildījumi.
Šī iemesla dēļ šos rentgena starus ieteicams regulāri veikt zobu pārbaudēs (apmēram reizi divos gados vai biežāk atkarībā no pacienta zobu samazinājuma riska), lai varētu novērtēt atstarpes starp zobiem. Uzņemšana parasti ir naudas pabalsts.

Uzziniet vairāk vietnē: Rentgenstūris kariesa diagnostikai